Satura rādītājs
Īrija ir slavena kā svēto un zinātnieku zeme, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka īru dzejnieki ir pasaulē pazīstami ar savām lingvistiskajām prasmēm. Lūk, slavenāko īru dzejnieku labākās rindas.
Daudzas no slavenu īru dzejnieku labākajām rindām iespiežas galvā vēl gadiem ilgi pēc to izlasīšanas, jo tās tik lieliski raksturo bieži sastopamu dzīves pieredzi. Lūk, desmit no mūsu iecienītākajām un labākajām slavenu īru dzejnieku rindām.
10. "Es dzirdu, kā ezera ūdens pie krasta lēni čalo".
Šī rindiņa nāk no V. B. Jeitsa (W. B. Yeats) "Innisfree ezera salas", kas ir ilgas pēc vienkāršas dzīves uz pamestas salas, kas rakstītas, dzīvojot rosīgā pilsētā. Šis dzejolis uzbur spilgtus tēlus par idillisku, ar dabu piepildītu dzīvi, kas joprojām var izraisīt sāpes mūsdienu pilsētnieka sirdī.
Šis dzejolis ir viens no pazīstamākajiem īru dzejoļiem, un iepriekš minētais citāts neapšaubāmi ir viena no labākajām slavenā īru dzejnieka rindām.
9. "Vai mīlestība atkal nāks pie mums un būs tik briesmīga atpūtā, ka piedāvās mums pacelšanos, pat lai uz viņu paskatītos?"
Tas ir ņemts no Evanas Bolandes grāmatas "Mīlestība". Dzejolis stāsta par Evanu un viņas vīru, par viņu kaisles pirmo uzplaukumu, par bērna slimības izaicinājumiem un iekārtošanos ērtā un nobriedušā laulībā.
Šajā rindiņā Eivana runā par to, ka tai pietrūka dedzinošās kaisles, kas piemita dažām dramatiskākām viņu stāsta daļām, un tas ir vienkārši krāšņs.
Skatīt arī: 10 garšīgākās īru brokastu sastāvdaļas!8. "Ak, piemini mani tur, kur ir ūdens. Kanāla ūdens vēlams, tik stindzinošs, zaļš, vasaras sirdī."
Šai ir jābūt vienai no labākajām slavenu īru dzejnieku rindām, un tā pieder Patrika Kavanaga (Patrick Kavanagh) grāmatai "Lines written on a seat on the Grand Canal, Dublin" ("Rindas, rakstītas uz sēdekļa pie Lielā kanāla, Dublinā"). Kanāls Kavanaga daiļradē ir plaši pārstāvēts, un, izmantojot vārdus, viņš to, kas šķiet banāls skats, pārvērš par skaistu lietu, kas lasītājam šķiet skaista.
7. "Starp manu pirkstu un īkšķi atrodas pieskrūvēta pildspalva. Es ar to rakšu."
Seamusam Hīnijam ir ieradums savus dzejoļus beigt ar rindām, kas lasītājam liek aizturēt elpu, un "Rakšana" nav izņēmums. Šajā dzejolī aplūkotas Hīnija attiecības ar tēvu, fizisku strādnieku, un viņa lēmuma kļūt par dzejnieku sekas.
Šajās pēdējās rindās viņš iezīmē līdzību starp tēva zemes rakšanu un viņa vārdu rakšanu, kas ir satriecoša savā vienkāršībā.
6. "Dublinā nāc šeit, paņem mani uz Tediju un romantisku pastaigu pa molu..."
Dažas no slavenāko īru dzejnieku labākajām rindām nav no pagātnes, bet gan no tagadnes. Šī ir ņemta no Stīvena Džeimsa Smita (Stephen James Smith) uzmundrinošā dzejoļa "Dublina, tu esi", kas ir gan mīlas dzejolis, gan žēlošanās par galvaspilsētu.
Šī rindiņa ikvienam lepnam Dublinas iedzīvotājam noteikti raisīs atmiņas par Dun Laoghaire piestātni.
Skatīt arī: 10 vietas, kur Īrijā nekad nevajadzētu peldēties5. "Nebūs masu tikai sievietēm, ko noturēs sievietes. Jūsu meitas neturēs masu. Misēm ir stingri noteikumi".
Elaines Feeney "Mise" sākas kā komisks visu dažādo situāciju uzskaitījums, kuru dēļ īri rīko mises, un pāraug asprātīgā kritikā par tiem, kas palikuši ārpus tradicionālās katoļu baznīcas. Šī mūsdienu īru dzejniece ir labi pazīstama ar to, ka šauj no gūžas, un šī ir viena no viņas slavenākajām rindām.
4. "Mēs varam būt jebkur, bet atrodamies tikai vienā vietā, vienā no zemes dzīves stūrakmeņiem."
Šī rindiņa nāk no Dereka Mahona (Derek Mahon) grāmatas "Garāža Korkā" (A Garage in Co. Co. Cork), kas stāsta par ģimeni, kura savulaik dzīvoja sarūsējušā garāžā Korkā, bet pārcēlās prom. Mahons domā, kur viņi varētu būt devušies, un pēta ideju, ka šī nolaistā garāža kāda atmiņās ir palikusi kā bērnības mājas - un ka gandrīz katra redzamā vieta kādam ir "mājas".
3. "Jo, kas dzīvo vairāk dzīvību nekā viens, tam jāmirst vairāk nāves nekā vienam."
Oskars Vailds bija viens no Īrijas vismīļotākajiem rakstniekiem un visizklaidīgākajiem personāžiem, kā to pierāda šī rindiņa no "Balādes par Reidinga cietumu". Sajūta ir gan drūma, gan komiska - un ļoti atbilstoša Vailda dzīvesstāstam.
2. "Mēs pārvietojāmies pa skalu, dzīvojot katrs savu dzīvi, atsevišķi, bet nekad nesadalīti."
Šī vienkāršā rindiņa ir brīnišķīgi skumja, un tā ir ņemta no Maikla Hārtneta (Michael Hartnett) "XVIII". Ikviens, kurš šķīries no mīļotā pret savu izvēli, sasauksies ar šiem vārdiem - tā ir viena no mūsu visu laiku mīļākajām slaveno īru dzejnieku rindām.
1. "Ar maigām acīm tu esi tērpies, mans zilganmazganais bērns."
Džeimss Džoiss romānā "Zieds, kas dāvāts manai meitai" glezno maigu un sargājošu tēlainu tēlu par tēva mīlestību pret savu mazo bērnu. Ļoti nedaudzos vārdos viņš skaidri uzbur dievbijību, ko viņš izjūt pret savu trauslo mazo meitiņu, kas uzrunās tieši ikviena lasošā vecāka sirdi.
Lūk, mūsu desmit labākās slavenu īru dzejnieku rindas! Kuras ir jūsu mīļākās?
